Mobilie katli, kas ražoti Latvijā
Latvijā ir daudz pašvaldību, kuras lūkojas efektivitātes virzienā. Un interesanti, ka par zaļo saimniekošanu daudz domā tieši mazās pašvaldības. Uzņēmums EcoHeat Technologies, kas ir vadošais Baltijas valstīs un viens no retajiem pasaulē lielas jaudas mobilo/modulāro šķeldas katlumāju ražotājiem, saka - pagājušogad katlu uzlikuši Alojā un Skrīveros.
Šogad šādi katli koordinē apkuri arī pašvaldības objektus Dvietē un Birzgalē. Ja vien pašvaldība meklē lētus, izdevīgus risinājumus, kas atmaksājas nelielā termiņā, ir dabai draudzīgi un nodrošina stabilitāti, mobilie apkures katli kļūst par arvien biežāku izvēli. Turklāt mazām pašvaldībām ir svarīgi, lai cilvēki par pakalpojumu var samaksāt, risinājums kalpo ilgi un lai pašvaldībai nav jātērē daudz resursu darbinieku algām un tehnikas apkalpošanai.
Tieši darbinieku pieejamība daudzviet ir liels izaicinājums. Vecajās malkas apkures katlu mājās strādā līdz pat septiņiem darbiniekiem. Viņi sagatavotu kurināmo un nodrošina nepārtrauktu siltumenerģijas padevi. Taču, piemēram, modulārās šķeldas katlumājas ir pilnībā automatizētas un ikdienā fiziska cilvēku klātbūtne tām nav nepieciešama. Tik vien kā vajadzētu apsekot objektu pāris reizes nedēļā. Vienai vizītei nav nepieciešams vairāk par 20 minūtēm. Līdz ar to ar šādu kaltu māju uzraudzībai nav vajadzīgi vairāk kā divi operatori, kuri lielākoties objektu uzrauga attālināti un savā viedierīcē vai datorā saņem paziņojumu, ja ir kāda avārijas situācija.
Ja notiek avārija vai iekārta vairs nedarbojas, gan par objektu atbildīgās personas, gan arī ražotājs saņem paziņojumu, pēc kura jau iespējams identificēt avārijas cēloni un vietu. Ierodoties objektā, uzreiz ir zināms, pie kura mezgla jādodas. Iekārtu operatori ir apmācīti šādu situāciju risināšanai un veic nepieciešamās darbības, lai iekārta turpinātu strādāt kaut vai manuālā režīmā līdz avāriju seku pilnīgai novēršanai, jo prioritāte vienmēr ir saglabāt nepārtrauktu siltumenerģijas piegādi.
Parasti seku novēršanai ir nebūtiskas un mazas izmaksas, jo visbiežākie avāriju iemesli ir kāda sensora bojājums, svešķermenis kurināmā padevē vai citi nebūtiski bojājumi, kurus var novērst nekavējoties ierodoties objektā.
Šogad šādi katli koordinē apkuri arī pašvaldības objektus Dvietē un Birzgalē. Ja vien pašvaldība meklē lētus, izdevīgus risinājumus, kas atmaksājas nelielā termiņā, ir dabai draudzīgi un nodrošina stabilitāti, mobilie apkures katli kļūst par arvien biežāku izvēli. Turklāt mazām pašvaldībām ir svarīgi, lai cilvēki par pakalpojumu var samaksāt, risinājums kalpo ilgi un lai pašvaldībai nav jātērē daudz resursu darbinieku algām un tehnikas apkalpošanai.
Tieši darbinieku pieejamība daudzviet ir liels izaicinājums. Vecajās malkas apkures katlu mājās strādā līdz pat septiņiem darbiniekiem. Viņi sagatavotu kurināmo un nodrošina nepārtrauktu siltumenerģijas padevi. Taču, piemēram, modulārās šķeldas katlumājas ir pilnībā automatizētas un ikdienā fiziska cilvēku klātbūtne tām nav nepieciešama. Tik vien kā vajadzētu apsekot objektu pāris reizes nedēļā. Vienai vizītei nav nepieciešams vairāk par 20 minūtēm. Līdz ar to ar šādu kaltu māju uzraudzībai nav vajadzīgi vairāk kā divi operatori, kuri lielākoties objektu uzrauga attālināti un savā viedierīcē vai datorā saņem paziņojumu, ja ir kāda avārijas situācija.
Ja notiek avārija vai iekārta vairs nedarbojas, gan par objektu atbildīgās personas, gan arī ražotājs saņem paziņojumu, pēc kura jau iespējams identificēt avārijas cēloni un vietu. Ierodoties objektā, uzreiz ir zināms, pie kura mezgla jādodas. Iekārtu operatori ir apmācīti šādu situāciju risināšanai un veic nepieciešamās darbības, lai iekārta turpinātu strādāt kaut vai manuālā režīmā līdz avāriju seku pilnīgai novēršanai, jo prioritāte vienmēr ir saglabāt nepārtrauktu siltumenerģijas piegādi.
Parasti seku novēršanai ir nebūtiskas un mazas izmaksas, jo visbiežākie avāriju iemesli ir kāda sensora bojājums, svešķermenis kurināmā padevē vai citi nebūtiski bojājumi, kurus var novērst nekavējoties ierodoties objektā.